Latvija bēgļiem bija zudusi, bet viņi to veidoja no jauna - nometnēs.Vismaz pirmajos pēckara gados daudzi bēgļi cerēja, ka Latvija tiks atbrīvota no padomju okupācijas un viņi drīz varēs doties mājās. Nometnēs veidojās, brīvi pastāvēja un attīstījās īpaša latviska vide. Paši bēgļi to dēvēja par "Mazo Latviju". Tika svinēti latviešu svētki un saglabātas tradīcijas, neraugoties uz trūkumu, šūti tautas tērpi, izveidotas latviešu draudzes, korporācijas un citas organizācijas.

Liela daļa bērnu jau bēgļu gaitās kara pēdējā ziemā pazaudēja vienu mācību gadu. Bērnu izglītībai vairāk laiku vairs nedrīkstēja zaudēt. Tāpēc ļoti ātri tika veidotas skolas. To darbība tika organizēta atbilstoši Latvijas brīvvalsts izglītības likumiem. Tāpat ātri atjaunojās skautu kustība. Genis Zelčs: "Man liekas, ka tā bija apņēmība un vēlēšanās - lai arī esam trimdinieki, bet bērniem ir jāmācās kārtīgi gan skolā, gan skautos un gaidās, lai būtu pamats dzīvē iet pa pareizu ceļu."

Gan skola, gan skautu kustība lielu vērību piešķīra patriotiskajai audzināšanai. Arī nometņu vides noformējums reizēm atgādināja zaudēto dzimteni, jo nometnēs un dīpīšu sarīkojumos plīvoja Latvijas karogs, kura lietošana pašā Latvijā bija aizliegta kā smags noziegums.