Dieva Putniņi
Ar laiku cilvēki, īpaši vīrieši, iesaistījās dažādos darbos nometņu teritorijā un arī ārpus tās, un centās pelnīt iztiku sev un ģimenei. Nometņu zemākā līmeņa administrācija bija pašu latviešu vadīta, un daudzi bēgļi strādāja nometnes dzīves organizēšanā un uzturēšanā. Cilvēki ilgojās pēc regulāra, apmaksāta darba, bet kamēr tāda nebija, tikmēr meklēja visdažādākās iespējas uzlabot savu dzīves līmeni. Viņi turēja lopus (ne vienmēr likumīgi), pāršuva drēbes, gādāja malku, izgatavoja un pārdeva rokdarbus. Labs piemērs dīpīšu uzņēmībai ir, piemēram, Pegnicas nometne, kurā aktīvi cilvēki noorganizēja pat puslegālu zivju pārstrādes kombinātu, kurā tika žāvētas siļķes, kaut arī nometne atradās ļoti tālu no jūras.
Biruta Ozols par to stāsta: "Dzīve DP nometnē bija ļoti aktīva. Tam bija vairāki iemesli. Normālam cilvēkam ir ļoti grūti dzīvot bezdarbībā. UNRRA arī saprata, ka bezdarbībā cilvēki var iekļūt nepatikšanās, tāpēc atbalstīja jebkādu darbību.
"Kamēr gaidījām atļauju pārcelties... es dabūju darbu par palīdzi Lībekas DP zobārstniecības kabinetā. Mums bija tikai kājminamais urbis, un mana kāja bija tā, kas šo mašīnu darbināja."
Sarma Gertnere
"Angļu militārā valdība nodibināja militārās palīgvienības, kurās varēja dienēt dīpīši. Tās tika dēvētas par "melniem" vai melno vienībām, jo viņi valkāja formas, kas bija krāsotas melnas."
Jānis Šics
"Icehojas nometnē bija darbnīca kurā sievietes brīvprātīgi strādāja, šujot drēbes pārējiem nometnes iemītniekiem no armijas deķiem un citām drēbēm."
Zigrīda France
"Mana māmiņa ļoti skaisti adīja... Jaunu dziju nekur nevarēja dabūt. ASV palīdzības organizāciju lietoto drēbju sūtījumos bieži bija adītas jakas. Tās māmiņa ņēma cik varēja dabūt, izārdīja, pārkrāsoja un adīja jaunas, skaistas jakas. Te redzat trīs tādas!"
Biruta Zommere